Ilglaicīgās sarunās tiek diskutēts par dažādu nodokļu likmju nesamērīgumu un lielo slogu jebkurai uzņēmējdarbības formai Latvijā, tajā skaitā arī lauksaimniekiem, tāpēc sanāksmē uz diskusiju tika aicināti Finanšu ministrijas (FM) speciālisti, kuri skaidroja situāciju nodokļu politikā un paredzamās izmaiņas šajā jautājumā, taču sniegtā informācija lauksaimniekus neapmierināja.

Pašreiz lauksaimniekiem sāpīgākais jautājums ir par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai (subsīdiju) aplikšanu ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas tā jau būtiski ietekmē smago nodokļu slogu ar ko jārēķinās lauksaimniekiem, jo Latvija jau tā saņem vismazākos atbalsta maksājumus no visām ES dalībvalstīm un vēl tas pats mazākais atbalsts no valsts puses tiek aplikts ar nodokli, līdz ar to sanāk absurda situācija ar vienu roku tiek dots, ar otru tiek atņemts. Šajā situācijā zūd subsīdiju jēga – tās vairs nav kā dotācijas, mērķfinansējums, kompensācija par neiegūtajiem ienākumiem, bet gan apgrozāmi līdzekļi, kas tiek ar cēlu žestu izsniegti un reizē atņemti.

Tāda pati aina nodokļu slogā paveras arī uz citu nodokļu procentuālo sadalījumu, kas citās valstīs ir būtiski izvērtēts, aprēķināts un pamatots un, lai kā un lai cik kvalitatīvu produkciju saražotu mūsu ražotāji, mēs nekad nespēsim būt konkurētspējīgi uz citu ES valstu fona, jo valsts finanšu ekspertu galvenais uzdevums ir no savas valsts iedzīvotājiem iegūt pēc iespējas lielāku finansējumu, ko iepludināt valsts kasē, bet nevienā solī netiek domāts par to, kā samērot šo slogu, lai ieguvējs primāri būtu valsts iedzīvotājs – ne tikai ražotājs, bet arī patērētājs. Kamēr Finanšu ministrija nespēs saskatīt visas valsts vajadzības un nebūs spējīgi izvērtēt katra nodokļa ieguvumus un zaudējumus, tikmēr situācija valstī nemainīsies, jo FM nav izpratnes pat par subsīdiju formulējumu un būtību.

LOSP neizprot valsts nodokļu politikas mērķi, ja nodokļu sloga dēļ darba devējs nespēj maksāt darbiniekiem konkurētspējīgu darba samaksu un darbaspēks dodas uz citām valstīm darīt tos pašus darbus, savukārt tajā pašā laikā Latvijā trūkst kvalificēti speciālisti.
· Finanšu ministrija piekrīt turpmākai sadarbībai un ceram, ka FM pieaicinās LOSP uz darba grupām, kur tiek diskutēts un lemts par nodokļu jautājumiem;
· LOSP pārsteigts par FM apgalvojumu, ka sakārtota vide nav labums visai sabiedrībai, uz ko lauksaimnieki izrādīja manāmu pārsteigumu. Vai tiešām FM speciālisti uzskata, ka Latvijas laukiem jābūt aizaugušiem? Rodas iespaids, ka FM daudz jautājumi par lauksaimniecību, tās lomu un devumu visai sabiedrībai nav izprotami, tāpēc, jo īpaši svarīgi ir lauksaimniekus pieaicināt FM rīkotajās darba grupās.
Svarīgi jaunumi ir attiecībā uz Lauku attīstības programmas pasākumiem – “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”” un „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”, par kuriem informēja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone: “Šie noteikumi tika apstiprināti 4.oktobrī un stāsies spēkā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, taču provizoriskās pieteikšanās kārtas norises laiks varētu būt no šī gada novembra vidus līdz decembra vidum. Šajā kārtā pasākumu īstenošanas vieta ir Lauku atbalsta dienesta (LAD) Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) aptvertā Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5000. Tāpat noteikumos izdarīti arī vairāki tehniski un redakcionāli grozījumi, kas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus. Šī pasākuma mērķis ir veicināt lauksaimniecisko attīstību Latgales reģionā.”