Uz nākamo termiņu nekandidēja līdzšinējais LBLA priekšstāvis Gustavs Norkārklis, kurš valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja kopš 2009. gada, bet turpmāk darbosies LBLA padomē kopā ar dažādu bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozaru līderiem un reģionālajiem pārstāvjiem.

Savukārt LBLA valdē ievēlēti: Valmieras novada bioloģiskās saimniecības Gaiķēni saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis un SIA Aloja-Starkelsen izpilddirektors Jānis Garančs, bioloģiskais sēklkopis no Valmieras novada Uģis Vītiņš, kā arī biedrības Greenfest valdes locekle un Cēsu novada pašvaldības Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore Lāsma Ozola.

Par valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais LBLA politikas eksperts un žurnāla BIOLOĢISKI galvenais redaktors Raivis Bahšteins.

Lai gan iepriekš R. Bahšteins vairāk darbojies medijos, jau ilgstoši viņš aktīvi iesaistījies bioloģiskajā kustībā, tostarp iestājies par bio ražotāju tiesībām, centies veicināt zemnieku un dārzkopju vides apziņu, popularizējis bioloģisko pārtiku, kā arī vērsis sabiedrības un politiķu uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar pieaugošo pesticīdu lietojumu Latvijā un no tā izrietošajiem vides un sabiedrības veselības riskiem.

«Vēlos pateikties LBLA biedriem par sniegto uzticības kredītu, bet jo sevišķi LBLA ilggadējajam vadītājam Gustavam Norkārklim, kura vadībā 15 gadu laikā bioloģiskā nozare ievērojami attīstījusies. Rūpēšos par to, lai tiktu saglabāts līdzšinējais kurss, kas ir bijis loģiskā un ciešā sasaistē ar vides aizsardzību un dabu kā lauksaimnieka nozīmīgāko resursu, par kuru ir jārūpējas ar vislielāko atbildību,» norāda R. Bahšteins. «Laikā, kad Eiropas dienaskārtībā ienākusi kara trauksme un bioloģiskās pārtikas tirgus pēc 20 gadu augšupejas ir piebremzējies, jāmeklē iespējas turpināt attīstīt bioloģisko nozari Latvijā. Gan bioloģiski apsaimniekotās zemes platības īpatsvara pieauguma ziņā, gan papildinot Latvijā ražotās bioloģiskās produkcijas klāstu un kāpinot apjomu, gan attīstot ražošanas metodes un ceļot ražotāju produktivitāti, vienlaikus lielu vērību veltot biopārtikas patēriņa aktivizēšanai. Bioloģiski sertificētiem produktiem jābūt uz katra galda kā mājsaimniecībās, tā izglītības un ārstniecības iestādēs, restorānos un kafejnīcās. Vienlaikus bioloģiskajiem ražotājiem ir jāsaņem cienīga samaksa par saražoto produkciju, kas atspoguļo ieguldīto darbu,» skaidro jaunais LBLA vadītājs. Viņš uzsver, ka tādi starptautiski pieņemti bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipi kā veselība, ekoloģija, godīgums un atbildība atspoguļo nozares devumu sabiedrībai un iezīmē trajektoriju, pa kuru būtu jāvirzās visai pārtikas ražošanas sistēmai kopumā.

Kā ziņots, Zemkopības ministrijā 2023. gada beigās apstiprināts nacionālais Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāns 2023.-2030. gadam, kurā pausta apņemšanās turpmāko gadu laikā sasniegt 25% mērķi – šādai daļai no lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā jābūt bioloģiski sertificētai 2030. gadā.

LBLA ir profesionāla bioloģiskās lauksaimniecības nozares organizācija, dibināta 1995. gadā, apvienojot ekoproduktu ražotājus, pārstrādātājus, tirgotājus un bioloģiskās kustības atbalstītājus.