Vairāk kā 300 dalībnieku piedalījās 5. Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības kongresā, kas norisinājās Ungārijā, Godollo, no 31.maija līdz 1.jūnijam. Dalībnieki- politikas veidotāji, sektora eksperti, zinātnieki, un NVO pārstāvji piedalījās ar savu redzējumu un viedokli par ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku un drošu pārtikas ražošanu.
Galvenās atziņas un ieguvumi:
– Kongresā piedalījās vairāk kā 300 dalībnieku;
– Iedvesmojošas ziņas no ES politikas veidotājiem;
– Prezentācijas un diskusijas par bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas pārstrādi, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstību jaunajās ES dalībvalstīs.
31. maijs:
Ungārijas Lauku attīstības ministrs, Sándor Fazekas, pasākuma vadītājs un šī brīža Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru padomes vadītājs, paneļdiskusijā norādīja: „Bioloģiskā lauksaimniecība ir videi nekaitīga ražošanas sistēma, kas veicina lauku attīstību un nodrošina lauku iedzīvotājus ar ienākumiem, ņemot vērā vides daudzveidības un ainavas saglabāšanu. Jābūt tādai politikai, kura nosaka skaidru tiesisko regulējumu un atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai- kā augstākā līmeņa ilgtspējīgai lauksaimniecības sistēmai. Konferences laikā dzirdējām dažādus pasākumus, ko atbalsta dalībvalstis- bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānus, bio produkcijas patēriņa veicināšana sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, informācijas kampaņas, mācību programmas- gan skolās, gan augstskolās- šādi pasākumi ir efektīvs instruments, lai panāktu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu”.
Paolo de Castro-Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs, savā runā uzsvēra bioloģiskās lauksaimniecības straujo izaugsmi pēdējo 20 gadu laikā. ES vairāk kā 9 miljoni hektāru tiek apstrādāti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodē, sistēmā, ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojās vairāk kā 260 tūkstoši lauksaimnieki, kuri rūpējās par augstas kvalitātes pārtiku un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Viņš uzsvēra KLP, kā arī Eiropas pārtikas kvalitātes un zinātniskās pētniecības politika jābūt tādai, kas veicinātu tālāko bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.
Dacian CIOLOŞ- Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs, atzina, ka bioloģiskie lauksaimnieki saimnieko tā, lai atjaunotu dabas resursus un rūpētos par to racionālu izmantošanu. Viņš uzsvēra, ka bioloģiskie lauksaimnieki, vērtējot pēc vecuma struktūras, ir vidēji jaunāki nekā lauksaimniecības sektorā kopumā ( 36% no bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir vecāki par 55 gadiem, turpretim pārējā sektorā vecāki par 55 gadiem ir 56% lauksaimnieku), tātad bioloģisko lauksaimniecību izvēlās jaunā paaudze. Par KLP reformu- atbalsts 2. pīlārā- Agrovide maksājumu ietvaros- bioloģiskajai lauksaimniecībai plānots saglabāt. Komisārs norādīja, ka Komisija sniegs nepieciešamos rīkus bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, bet joprojām, politiskā līmenī, daudz darāmā ne tikai ES līmenī, bet arī nacionālā līmenī. Komisārs aicina visus aktīvi piedalīties politiskajos procesos.
Marek SAWICKI- Polijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs , runāja par Polijas prezidentūras politisko perspektīvu. Ministrs iepriecināja klātesošos ar ziņu, ka viņa dēls ar savu saimniecību ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību. Viņš uzsvēra, ka KLP pamatā ir jābūt taisnīgumam un solidaritātes principiem, kā arī ir nepieciešamība atteikties no vēsturiskajām atsaucēm, maksājumiem jābūt vērstiem uz aktīvu lauksaimnieku atbalstu.
IFOAM ES grupas priekšsēdētājs-Christopher Stopes, secināja: “Lai risinātu turpmākas problēmas, ir nepieciešamība plašāka informācijas kampaņa, kas rosinātu izmaiņas patēriņa modelī. Mums steidzami ir nepieciešama apņemšanās no politiskas veidotājiem, ka tie veidos lauksaimniecības politiku, kas vērsta uz bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmi un attīstību. KLP reforma ir smaga pārbaude politikas veidotājiem, jo plānotās pārmaiņas noteikušas stingrus mērķus- lauksaimniecībai jābūt tādai, kas risina klimata izmaiņu seku mazināšanos, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un racionālu resursu izmantošanu. Uzskatu, ka pilsoniskā sabiedrība turpinās cieši vērot KLP reformas gaitu, sagaidot, ka nodokļu maksātāju nauda tiks novirzīta sabiedrības kopējam labuma.
Olivier de Schutter- ANO īpašais referents par tiesībām uz pārtiku- uzsvēra savā video vēstījumā kongresa dalībniekiem ziņoja, ka bioloģiskās lauksaimniecības sistēmai ir svarīga loma pārtikas drošības garantēšanai nākotnē, tādēļ ieguldījums šajā sistēmā ir ļoti būtisks, jo īpaši apmācībās un zināšanu apmaiņā. ES uzdevums nav „pabarot pasauli”, bet pārtraukt esošās lauksaimniecības politikas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm.
Péter Roszik, bioloģiskās lauksaimnieku apvienības ”Biokontroll Ungārija”- izpilddirektors sniedza pārskatu par pašreizējo situāciju bioloģisko lauksaimniecību Ungārijā. Viņš izklāstīja esošās problēmas, kas skar bioloģisko lauksaimniecību. Viņš uzskata, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir augsts potenciāks, kā arī uzsvēra nepieciešamību saglabāt ĢMO brīvas valsts statusu. Runātājs uzskata, ka lauku attīstības stratēģijas vadībā jānoliek bioloģiskā lauksaimniecība, kas garantēs ilgtspējīgu lauku attīstību.
Darba grupas:
1.jūnijs
Otrajā dienā sākās ar viedokļu apmaiņai semināros, sniedzot iespēju apspriest sīkāk bioloģiskās lauksaimniecības attīstību jaunajās dalībvalstīs, KLP reformas un politikas pamatnostādnes attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību.
“Bioloģiskā lauksaimniecība kā dzinējs lauku ekonomikā jaunajās dalībvalstīs” 1.darba grupā nonāca pie secinājumiem, ka bioloģiskā lauksaimniecība un tās attīstība ir katras valsts nacionālās politikas jautājums. Tika uzsvērta nepieciešamība veidot sociālus un izglītības projektus, kuru ietvaros popularizēt bioloģiskās produkcijas patēriņu. Jāmeklē atbalsts arī citās sabiedriskajās organizācijās, kuru filozofija ir tuva bioloģiskajai lauksaimniecībai. Uzticamībai jābūt ne tikai no patērētāja puses, bet arī visā ražošanas ķēdē.
Ar savu prezentāciju un pieredzē dalījās pārstāvis no Latvijas, SIA „Aloja Starkelsen” projektu vadītājs, Andrejs Hansons”, kas stāstīja par uzņēmuma pieredzi un plāniem attīstīt bioloģisko kartupeļu cietes pārstrādi Latvijā.
2.darba grupa “Nākotnes KLP – bioloģiskā lauksaimniecība kā kvalitātes un ilgtspējas instruments” , pauda skaidru redzējumu, ka KLP jābūt orientētam uz lauksaimniecības ilgtspēju. KLP jāatbalsta bioloģiskā lauksaimniecība, kā pamata sistēma lauksaimniecības attīstībai. Secināts, ka jāatbalsta 1.pīlāra „Zaļās komponentes” ieviešanu, bet tai jābūt tādai, kas neietekmē atbalsta pasākums Agrovides programmā. Jābūt augstākām atbalsta likmēm pasākumiem, kas vērsti uz vides saglabāšanu, kas sniedz sabiedrisko labumu. Jānodrošina, lai bioloģiskā lauksaimniecība tiktu atbalstīta visās ES dalībvalstīs.
3.darba grupa ” Politika attiecībā uz bioloģisko pārtiku un lauksaimniecību valstu un ES līmenī” ir saskatījusi vajadzību pēc konsekventas politikas visos līmeņos, lai atbalstītu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Komisija strādā pie lauksaimniecības Regulas 834/2007 un izvērtē nepieciešamās izmaiņas Eiropas Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānā. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu prezentēja Skotija un Čehija, uzsverot nepieciešamību pēc dažādu ieinteresēto personu iesaistīšanai un pastāvīga novērtēšana, kam seko likumdošanas korekcijas. KLP viena no svarīgākajām lomām jāpiešķir bioloģiskajai lauksaimniecībai, kurai jābūt integrētai arī citos politikas dokumentos, kā piemēram vides politikā, higiēnas un pārtikas drošības likumdošanā
Kongresu noslēdza kopējā plenārsēde, kuru atklāja profesors Jørgen Olesen, kas savā runā uzsvēra, ka bioloģiskā lauksaimniecība, kā sistēma, ir gatava risināt nākotnes problēmas, gan attiecībā uz racionālu resursu izmantošanu, gan drošas pārtikas nodrošināšanu.
József Ángyán, Ungārijas Lauku attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs- uzsvēra savā noslēguma runā, ka Ungārijā ir svarīga bioloģiskā lauksaimniecība, un lauksaimniekiem ir jābūt pasargātiem no nevēlama piesārņojuma (ĢMO), tādēļ Ungārijā pieņemts aizliegt audzēt ĢMO. Ungārija uzstādījusi mērķi- dubultot bioloģiski sertificēto platību daudzumu valstī, pēc iespējas īsākā laika periodā.
Christopher Stopes- IFOAM ES grupas priekšsēdētājs-pateicās dalībniekiem un visiem, kas iesaistīti pasākuma organizēšanā. Turklāt viņš mudināja aktīvāk iesaistīties politikas veidošanā valsts, un ES līmenī. Priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam piesaistīt lielākas sabiedriskās masas, kas izdarītu spiedienu pareizajā politiskajā virzienā.
[nggallery id=3]
