Tuvojoties Lieldienām, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija mudina svētku galdā celt bioloģiski sertificētas olas. Vairāk nekā 50 tūkstošiem mājputnu Latvijā tiek nodrošināta augstāka labturība atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā statistika. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 600 bioloģiski sertificētu putnkopības saimniecību.
Pircējiem iepērkoties jāpievērš uzmanība cipara kodam uz olas iepakojuma – tas informē par vistu turēšanas metodi:
«0» – olas no bioloģiskās lauksaimniecības – augstākais labturības līmenis;
«1» – olas dētas brīvas turēšanas apstākļos;
«2» – kūtī dētas olas;
«3» – vistas mitinās sprostos – zemākais labturības līmenis.
Ekomarķējums – Eiropas Savienības zaļā ekolapiņa – un skaitlis «0» uz iepakojuma norāda, ka olas dētas bioloģiski sertificētā saimniecībā, ievērojot visstingrākās prasības putnu labturībai. Bioloģiskajā lauksaimniecībā aizliegtas tādas metodes kā putnu turēšana būros, kastēs vai aizgaldos ar caurumotu grīdu. Tāpat netiek pieļauta dzīvnieku kropļošana, piemēram, knābju apgriešana.
Bioloģiskajās saimniecībās vistu ganāmpulks nedrīkst pārsniegt 3000 putnu. Salīdzinājumam – olas ar kodu «2» dētas novietnēs, kur var atrasties pat 100 000 putnu. Bioloģiskā lauksaimniecība gādā ne vien par ievērojami augstāku dzīvnieku labturības standartu ievērošanu un patērētāju veselību, bet arī par tīru vidi. Tā atstāj mazāku negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību, nepiesārņojot gaisu, ūdeņus un augsni.
Bioloģiski audzētas vistas saņem tikai biosertificētu barību, kas ir tīra no ĢMO un pesticīdu atliekvielām. Bioloģiskajās saimniecībās vistām ir vairāk vietas un komfortablāka dzīve. Turklāt putni var brīvi ganīties laukā, meklējot augus, kukaiņus un akmentiņus, kas papildina to uzturu. Brīva ganīšanās ļauj vistām izpaust savu dabisko uzvedību, kas veicina to labsajūtu un veselību. Bioloģisko mājputnu imunitāte ir spēcīgāka arī zemāka ganāmpulka blīvuma dēļ. Tas nozīmē, ka tiem nav nepieciešamas antibiotikas. Bioloģiskajā lauksaimniecībā antibiotiku izmantošana ir faktiski izslēgta un pieļaujama tikai ārkārtas situācijās. Rezultātā bioloģiski audzētu vistu olas un gaļa ir sevišķi augstas kvalitātes un ar izcilu garšu un smaržu, produkcijā ir vairāk vērtīgu uzturvielu.
Jāņem vērā, ka citi uz olu iepakojumiem atrodami marķējumi neraksturo putnu labturības līmeni. Dažkārt pircēji maldīgi par ekomarķējumu uzskata nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi, tā saucamo zaļo karotīti. Tomēr jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 «Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība» attiecībā uz olu ražošanu nosaka vienīgi to, ka olām jābūt «tīrām, sausām, ar nebojātu čaumalu, bez plankumiem un ieplaisājuma pazīmēm,» «olas dzeltenums ir dzeltenā krāsā» un tiek piemērotas arī citas līdzīgas prasības. Taču tās neraksturo ietekmi uz vidi, savukārt attiecībā uz labturību netiek pieļauta vienīgi putnu turēšana sprostos.
Savukārt bioloģiskās lauksaimniecības produktu marķējums apliecina, ka produkts, ražotājs un izplatītājs pakļauts stingram visā ES vienotam bioloģiskās ražošanas regulējumam un stingrai kontrolei.
