Tā secināms pēc Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam analīzes, ko veikušas lauksaimnieku un vides nevalstiskās organizācijas.

Galvenais fokuss Zemkopības ministrijas radītajā dokumentā, kuru vēl vērtēs Eiropas Komisija, ir nepārprotams. Atbalsts mērķēts uz šauras un īpatsvara ziņā arī nelielas lauksaimnieku grupas – industriāli strādājošu konvencionālo saimniecību – stiprināšanu. 

Vērtējot atbalsta pasākumus vides un klimata mērķu īstenošanai, secināms, ka nosacījumi gan Ekoshēmas (428,4 milj. eiro), gan Agrovides pasākumu (264 milj. eiro) atbalsta saņemšanai lielākoties vērtējami kā zaļmaldināšana. Maskējoties zem zaļiem pasākumu nosaukumiem, ZM plāno piešķirt vērienīgus līdzekļus, atsevišķos pasākumos pieprasot izpildīt prasības, kurām vajadzētu būt par pamatu, lai vispār saņemtu maksājumus (un kas ir zemākas pat par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgajām prasībām, kas noteiktas spēkā esošajos normatīvajos aktos un ir saistošas visiem lauksaimniekiem jau pašlaik); plānots atbalstīt pat tādas prasības, kuru lietderīgums vides stāvokļa uzturēšanā ir apšaubāms.

Neviens no piedāvātajiem pasākumiem (izņemot atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai) lauksaimniekiem neliek samazināt ārējo resursu izmantošanu, jo Stratēģiskā plāna projektā iekļautie mērķi pesticīdu un minerālmēslu lietojuma samazināšanā pretēji Eiropas Komisijas nostādnēm ir definēti aprakstoši, nevis kvantitatīvi. Stratēģiskais plāns turpina atbalstīt sintētisko augu aizsardzības līdzekļu intensīvu lietošanu. Lai gan integrētā augu aizsardzības sistēma varētu būt spēcīgs instruments sintētisko pesticīdu lietošanas samazināšanai, joprojām valstī nav skaidri definētu prasību integrētajai lauksaimniecības praksei, un tādas nevar atrast arī Stratēģiskajā plānā. Nedefinējot ierobežojumus, sintētisko pesticīdu lietotājs var darboties pēc saviem ieskatiem – arī pēc intensīvās lauksaimniecības sistēmas. 

Zemkopības ministrijas izstrādātā subsīdiju politika turpina šķelt lauksaimniecībā strādājošos. Diemžēl ministrijas redzējumā Zaļā kursa mērķus Latvijā nāksies sasniegt bioloģiskajām saimniecībām ar samazinātu atbalstu, jo izstrādātajā plānā intensīvajām saimniecībām būs ļauts turpināt strādāt un piesārņot vidi kā līdz šim, saņemot lielāko daļu no atbalsta maksājumiem. Kā izskanējis, Eiropas Komisijas stratēģija No lauka līdz galdam paredz bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvaru ES līdz 2030. gadam palielināt līdz 25%, pesticīdu lietošanu samazināt par 50%, būs jāsamazina arī minerālmēslu izmantošana. Tajā pašā laikā ZM nav izvirzījusi vērā ņemamus mērķus bioloģiskās prakses izaugsmei un pat paredz samazināt maksājumus par bioloģisko lauksaimniecību. Pastāv nopietnas bažas, ka plānotajam bioloģisko platību pieaugumam nesekos atbilstošs finansējuma apmērs un lauksaimniekiem nebūs intereses mainīt saimniekošanas metodi.

Skaudrs piemērs ir atbalsta samazinājums bioloģiskās biškopības nozarei, kas jau līdz šim cietusi no industriālās lauksaimniecības ekspansijas un ar to saistīto pesticīdu lietošanas pieauguma. Pesticīdu ietekmes rezultātā bioloģiskās biškopības saimniecību skaits gada laikā samazinājies uz pusi (no 512 saimniecībām 2018. g. līdz 284 – 2019. g.). Biodaudzveidības stratēģijā noteikta apņemšanās līdz 2030. gadam novērst apputeksnētāju skaita samazināšanās tendenci. Tomēr arī šī stratēģija nav ņemta vērā, plānojot turpmāko lauksaimniecības politiku Latvijā. ZM plāno par 25% samazināt atbalstu bioloģiskās biškopības nozarei, kas savā ziņā ir lakmusa papīrs kopējam vides stāvoklim lauksaimniecības zemēs Latvijā. Kā zināms, bioloģiskās bišu novietnes nedrīkst atrasties tuvāk par trīs kilometriem no industriālajām platībām, kur tiek lietoti pesticīdi. Šādas vietas Latvijā strauji izzūd nepārdomātas lauksaimniecības politikas rezultātā.

Lauksaimnieku un vides organizācijas, kas parakstījušas šo paziņojumu, uzskata, ka Stratēģiskajam plānam jāietver redzējums par to, kā pārorientēt lauksaimniecības sistēmu. Tomēr sagatavotajā dokumentā redzam vien vecās sistēmas problēmu risināšanu ar dāsna publiskā finansējuma palīdzību – bez jēgpilna mērķa, toties ar maldinoši zaļiem pasākumu nosaukumiem. ZM izstrādātajā Stratēģiskajā plānā nav līdzsvara starp ekonomiskajiem, vides un sociālajiem ieguvumiem, pievēršanās tikai ekonomisko interešu stiprināšanai norāda uz Latvijas lauksaimniecības politikas virzību pretēji Zaļā kursa uzstādījumiem.

Šo paziņojumu kopīgi izstrādāja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība, Latvijas Dabas fonds un Vides konsultatīvā padome, aicinot veikt nepieciešamās izmaiņas KLP Stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam projektā.

Juris Jātnieks, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs: 

– Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kam būtu vispusīgi  jāvērtē izstrādātā plāna ietekme uz vidi un objektīvi jāinformē  sabiedrība, ir nepilnīgs un vispārīgs, jo izvairās no detālas analīzes, bet zīmīgi citē Zemkopības ministra partijas biedru Robertu Zīli, ka Zaļais kurss esot pārāk zaļš, tā netieši norādot, ka Latvijai nevajadzētu tik ļoti aizrauties ar ES zaļo politiku un stratēģiju ieviešanu. Atbilstoši tam arī pats ietekmes novērtējums faktiski piesedz plāna būtību, kur sabiedrības finansējums (galvenokārt ES subsīdiju nauda) Latvijā ir saplānota tā, lai neīstenotu gaidīto pavērsienu uz bioloģisku, ilgtspējīgu lauksaimniecību un ieguvēji būtu (tāpat kā līdz šim) galvenokārt konvencionālie lauksaimnieki, nevis mazās, vidējās un bioloģiskās saimniecības, kuras varētu nodrošināt mūs ar veselīgāku pārtiku, lauku apdzīvotību un labāku sabiedrības veselību. Nav izvērtēti KLP Stratēģiskā plāna mērķi (piemēram, ūdens aizsardzība plāna mērķos vispār nav pieminēta, lai gan Baltijas jūrai un arī iekšējiem ūdeņiem tas ir vitāli svarīgi), nav vērtēta plāna ietekme uz klimata pārmaiņām, izmantojot izmērāmus rādītājus, bet bez tādiem ikviens plānošanas dokuments ir faktiski maz pielietojams. Jāapzinās, ka Eiropas Savienības noteiktais mērķis KLP nākamā perioda subsīdijām (Latvijai – 3,4 miljardi eiro) ir ilgtspējīga lauksaimniecība, kas spēj sabalansēt ekonomisko izaugsmi, labu dzīvi laukos, kvalitatīvas pārtikas pieejamību un vides aizsardzību. Šis novērtējums lielā mērā ir formāls dokuments, kas nesniedz objektīvu vērtējumu par KLP Stratēģiskā plāna patieso ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs: 

– Pastāvīgi esot klāt KLP Stratēģiskā plāna tapšanas procesā, varu novērtēt, ka Zemkopības ministrija attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību paveikusi pašu minimumu – bez attīstības vīzijas vai prioritātes piešķiršanas nozarei, uz ko aicina Eiropas Komisija. Vides nauda faktiski novirzīta industriālo saimniecību izaugsmei, atņemot iespēju bioloģiskajām saimniecībām veiksmīgi attīstīties. Spilgts Stratēģiskā plāna necaurspīdīgā tapšanas procesa piemērs ir vienā no pēdējām sanāksmēm vēl par sešiem miljoniem eiro pēkšņi samazinātais atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai – bez jebkāda pamatojuma. Tas kārtējo reizi parāda, ka Zemkopības ministrijai nav intereses attīstīt bioloģisko lauksaimniecību Latvijā. Tai nav arī plāna, ko iesākt ar šo nozari, tāpēc drīzāk tiek meklēti iegansti, lai bremzētu tās attīstību. 

Skumji, ka Zemkopības ministrija izliekas neredzam to, ka bioloģiskā lauksaimniecība varētu dot ieguldījumu Eiropas Komisijas izvirzīto zaļo mērķu sasniegšanā. Atšķirībā no citām valstīm Eiropā Latvijai faktiski nav nekādu ambīciju šajā jomā. Vienīgā pozitīvā iezīme ir uzlabojumi investīciju sadaļā. Sagatavotais plāns ne tikai kavēs iespējas saimniekot bioloģiski, bet apdraudēs arī mazo saimniecību pastāvēšanu. Mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem vairāki pasākumi nebūs pieejami, jo nevarēs atļauties izmantot tādas dārgās tehnoloģijas kā precīzā lauksaimniecība, tiešā sēja.

Ir izdarīts minimums – lai izlīstu caur Eiropas Komisijas adatas aci, nevis domājot par dabas daudzveidību, vides stāvokli, sociālo dimensiju, sabiedrības veselību. Stratēģiskais plāns tapis, nevis tiecoties uz nozares zaļo transformāciju, bet pielāgots industriālo lauksaimnieku lobija interesēm un līdz šim piekoptās prakses vajadzībām. 

Rita Bartuševica, Latvijas Biškopības biedrības izpilddirektore: 

– Eiropas mērogā biškopība ir atzīta par prioritāru nozari, jo apputeksnētāju skaits Eiropā samazinās, medus bites un citi apputeksnētāji cieš no pesticīdiem, taču Latvija tajā pašā laikā samazina atbalstu biškopjiem. Biškopji lūdz atbalstu saglabāt vismaz tādā pašā apjomā, kā tas bija plānots iepriekšējā perioda sākumā.

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs: 

– Lai arī atsevišķas pozitīvas iezīmes KLP Stratēģiskā plāna melnrakstā varam ieraudzīt, piemēram, pirmo reizi Latvijas lauksaimniekiem būs pieejamas neproduktīvās investīcijas gan zālāju biotopu atjaunošanai, gan mitrzemju veidošanai, tomēr kopumā Zemkopības ministrijas piedāvājumu vērtējam kā neatbilstošu tiem izaicinājumiem, kuri jārisina lauksaimniecības nozarē. Gan saistībā ar klimata jautājumiem, bet it īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā. Šis ir kārtējais piemērs, kad sabiedrisko attiecību vajadzībām tiek izmantoti vērienīgi solījumi par «kļūšanu vēl zaļākiem», bet kam neseko darbi. Ko līdzīgu esam piedzīvojuši jau iepriekšējās KLP reformas gaitā, kad 2013. gadā toreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma solīja: «Kopumā vērtējot, uzskatu, ka KLP pēc reformas ir kļuvusi mērķtiecīgāka, konkurētspējīgāka, elastīgāka, zaļāka un, kas man sevišķi svarīgi, vairāk uz lauksaimniecisko ražošanu vērsta.» Ja par ražošanas attīstību šaubu nav nevienam, tad zaļumu ieraudzīt ir ļoti grūti. Pesticīdu izmantošana laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam pieaugusi par 54%, no 2017. līdz 2021. gadam iznīcināti 7% ES nozīmes aizsargājamo zālāju biotopu (4201 ha), pēdējo gadu laikā novērojams arī lauku putnu indeksa kritums.

Plašāka informācija:

Raivis Bahšteins, biedrības «Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija» lauksaimniecības politikas eksperts

Tālr. 29495001, e-pasts [email protected]