Latvijas Biškopības biedrība neatbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu pagarināt glifosāta apstiprinājuma atjaunošanu, jo tas apdraud Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus un biškopības nozari.

Tāpēc Latvijas Biškopības biedrība (LBB) sadarbībā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA) kopīgi nosūtīja vēstuli valsts un Eiropas Savienības institūcijām – Zemkopības ministrijai, Valsts augu aizsardzības dienestam, EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātam, Vides ģenerāldirektorātam, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorātam.

Vēstulē LBB un LBLA aicināja atbildīgās institūcijas atkārtoti pārskatīt šo priekšlikumu un samazināt glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas laiku, kā arī paredzēt efektīvus pasākumus Eiropas Savienības līmenī samērīga glifosāta izmantošanai un tā patēriņa samazināšanai vairāku iemeslu dēļ: ir jāņem vērā Eiropas Zaļā kursā noteiktās iniciatīvas, īpaši ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kurā ir ietverts ES Dabas atjaunošanas plāns un galvenās apņemšanās, kas izpildāmas līdz 2030. gadam, tai skaitā, apņemšanās par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un ar tiem saistīto risku un par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu izmantošanu; glifosāts ir viens no visplašāk izmantotajiem herbicīdiem, ko izmanto nezāļu apkarošanā, un tā lietošana rada paaugstinātu risku biškopības nozarei. Pēdējos gados medus analīzēs vairākos paraugos tika konstatēts, ka glifosāta atliekvielas pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu, kas norāda uz neatbilstošu un nesamērīgu glifosāta lietošanu; jaunākajos pētījumos par glifosāta ietekmi uz medus bitēm ir jau secināts, ka medus bišu pakļaušana glifosāta iedarbībai bitēm izjauc zarnu mikrobiomu un izraisa imūnsistēmas traucējumus, kas rezultātā padara bites uzņēmīgākas pret slimībām. Tāpēc lēmuma pieņemšanas procesā par glifosāta apstiprinājuma atjaunošanu ir jāņem vērā jau pieejamie zinātniskie pētījumi, kas jau norāda par glifosāta ietekmi uz izmaiņām mikrobiomā, kas apdraud veselību gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem; pirms tik svarīgiem EK lēmumiem ir jāveic rūpīgs glifosāta lietošanas netiešās ietekmes novērtējums, jo tas šobrīd nav pietiekami izvērtēts EK lēmuma pieņemšanas procesā un tas netiek ņemts vērā, lai gan ir EK ziņojumā ir atzīts, ka glifosāta lietošana nezāļu iznīcināšanā iespējams var radīt netiešu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, apputeksnētājiem un zālēdāju organismiem, kas ir atkarīgi no šīm nezālēm kā barības avota; jāņem vērā arī fakts, ka saskaņā ar ES tiesību aktos noteikto, Eiropas Komisijai līdz 2025. gada 31. decembrim ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, lai novērtētu dalībvalstu jaunā KLP īstenošanas modeļa darbību un dalībvalstu stratēģisko plānu intervenču saskaņotību un apvienoto ieguldījumu Savienības vides un klimata saistību izpildē. Tāpēc šobrīd ir pāragri lemt par glifosāta apstiprinājuma atjaunošanu uz 10 gadiem, jo KLP ietekme ir jāvērtē kontekstā ar Eiropas Zaļo kursu, kā arī ar dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos noteikto intervenču īstenošanas efektivitāti.

Aicinām parakstīt petīciju par glifosāta aizliegšanu Eiropas Savienībā. Savu parakstu reģistrē ŠEIT!