Bioloģiskā jeb ekoloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva biznesa niša ar miljonu apgrozījumu, kuras attīstību bremzē saražoto produktu pārstrādes trūkums – tikai 5% bioloģisko lauksaimnieku saražotās produkcijas tiek realizēta kā bioloģiska, savukārt viss pārējais tiek pārstrādāts un realizēts kā konvencionālā jeb tradicionālā produkcija, intervijā biznesa portālam „Nozare.lv” akcentē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Asociācija sākusi sarunas ar pārstrādes uzņēmumiem par iespējām pārstrādāt bioloģisko produkciju, jo pasaulē pieaug pieprasījums pēc šādiem produktiem.
Vai nodarboties ar bioloģisko saimniecību ir finansiāli izdevīgi?

Ļoti izdevīgi, par ko liecina fakts, ka Eiropā turīgākie ir tieši bioloģiskie jeb ekoloģiskie zemnieki. Latvijā izdevīgākais bizness ir piena produkti un gaļa. Dārzeņu un medus segments ir vairāk piesātināts, ir lielāka konkurence. Brīva biznesa niša ir bioloģiski audzētu vistu gaļa, cūkgaļa, jogurts, saldējums, ļoti nelielā daudzumā ir vistu olas, vispār nav bioloģiski ražotas lopbarības. Jo īpaši plašas iespējas ir bioloģiski ražotas produkcijas pārstrādes sektorā, kurā tikpat kā nav konkurences.

Ļoti izdevīgs zemniekiem ir Eiropas Savienības atbalsts, kurš paredzēts starpības segšanai par neiegūtajām ražām, jo mēs neizmantojam mākslīgos minerālmēslus, līdz ar to ražas ir mazākas. Atkarībā no audzētās kultūras un nozares atbalsts svārstās no 97 latiem līdz pat 280 latiem par hektāru. Šis atbalsts ir krietni lielāks par ES tiešajiem maksājumiem, kas nepārsniedz 40 latus par hektāru. Eiropas atbalsta maksājumi pienākas arī liellopu audzētājiem, jo, nelietojot papildus barības stimulatorus, mēs nevaram izslaukt no govs astoņas tonnas piena gadā, bet tikai, piemēram, piecas.

Izdevīgāk strādāt lielākā saimniecībā, jo pašreizējā valsts politika atbalsta lielsaimniekus. Tomēr arī nelielas saimniecības ar pieciem hektāriem zemes var sekmīgi ražot ekoproduktus. Vajadzīgi uzņēmīgi cilvēki, kuri varētu aktīvi strādāt, veidot jaunus uzņēmumus.

Ko patlaban visvairāk saražo bioloģisko zemnieku saimniecības?
Bioloģiskajā lauksaimniecībā procentuāli visvairāk tiek saražots medus – 58,6% no visas produkcijas, griķi – 30,6% pākšaugi – 31,1%, auzas 16,7%, aitas gaļa – 37,3%, liellopu gaļa – 21,7%. Eksportam aiziet galvenokārt graudi, kartupeļu ciete, gaļa un dzīvi mājlopi. Tomēr mums nav statistikas par eksporta apjomiem, jo dokumentācijā nav iespējas uzrādīt, ka produkts vai prece ir bioloģiski ražots. Šis jautājums tiek risināts ar Zemkopības ministriju, jo arī Eiropas Savienība pieprasa statistiku par bioloģiskās lauksaimniecības eksporta rādītājiem.

Eiropas atbalsts ir ļoti izdevīgs, taču izdevīgums beidzas brīdī, kad nav kur realizēt ražu, jo nav pārstrādes. Bioloģiskie lauksaimnieki ir spiesti realizēt produkciju vai nu tirdziņos, vai arī lielākus apjomus nodot pārstrādes uzņēmumiem par tradicionāli saražotas produkcijas cenu. Tikai 5% no kopējā pārstrādātā produkcijas apjoma nonāk pie patērētāja kā bioprodukcija, kas ir fasēta un marķēta atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Piemēram, Latvijā tikai diviem no 38 piena pārstrādes uzņēmumiem ir bioloģiskā piena pārstrādes līnijas.
Kāpēc lielie pārtikas pārstrādes uzņēmumi neiesaistās bioloģisko produktu pārstrādē lielos apjomos?
Tas īsti nav saprotams, acīmredzot konvencionālo produkciju ražot ir lētāk. Patlaban Latvijā darbojas 3514 bioloģiskās saimniecības, no tām 63 ir pārstrādes uzņēmumi, un tikai četri no tiem pārstrādā lielus apjomus, pārējie lielākoties pārstrādā sava saimniecības saražoto produkciju . Saimniecību skaits šogad samazinājās par 600 – beidzās vecās saistības Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai, savukārt jaunajos saņemšanas nosacījumos ir stingrāki noteikumi, kas nosaka minimālos ieņēmumus no hektāra un nepieciešamību nodrošināt 0,2 liellopu vienības uz pastāvīgām pļavām un ganībām. Jāsecina, ka uz Eiropas Savienības atbalstu pieteikušās tikai tās saimniecības, kas patiešām nodarbojas ar lauksaimniecības produkcija ražošanu.

Ministrija pārmet, ka mums nav pietiekami ražu apjomi, lai varētu pretendēt uz atbalstu rūpnieciskajai ražošanai, bet tā nav taisnība. Bioloģiskais piens vien mums gadā ir turpat 140 000 tonnu, taču tas lielākoties aiziet „kopējā katlā” kā konvencionālais piens. No visiem pārstrādes uzņēmumiem tikai daži spēj apstrādāt lielākus bioloģiskās produkcijas apjomus. Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Rīgas Dzirnavnieks” pērn uzsāka bioloģisko kviešu pārstrādi – tirdzniecībā pieejami bioloģiskie milti „Hercogs”. SIA “Lāči” un zemnieku saimniecība “Ķelmēni” lielākos apjomos cep maizi no bioloģiskajiem miltiem, AS „Talsu piens” pārstrādā pienu, savukārt SIA “Aloja-Starkelsen” ražo kartupeļu cieti no bioloģiski audzētiem kartupeļiem. Uzņēmumu interesēs būtu iekārtot vismaz vienu bioloģiskās produkcijas pārstrādes līniju, jo tas nozīmētu plašus tirgus Eiropā, kur pieprasījums pēc tāda veida produktiem pieaug ar katru gadu. Piemēram, Vācijā gandrīz visa nopērkamā bērnu pārtika ražota no bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas. Nupat „Riga Food” izstādē runājām ar lietuviešu graudu pārstrādes uzņēmumu, kas redz nākotni tikai bioloģiskajā pārstrādē. Lietuvieši jau noslēguši individuālus līgumus ar mūsu zemniekiem par graudu iepirkumu, tātad vedīs graudus uz Lietuvu pārstrādei, bet gatavo produkciju – atpakaļ pie mums, nodokļus atstājot Lietuvā. Viņi izrādīja interesi arī par mūsu preču zīmes “Latvijas ekoprodukts” izmantošanu uz preces iepakojuma, kurā būtu fasēta Latvijā iegūtā, bet Lietuvā pārstrādāta bioloģiskā produkcija – putraimi, auzu pārslas, milti un griķu cepumi.

Kas īsti drīkst tirgot bioloģisko produkciju?
Lai saimniecībā saražoto varētu realizēt kā bioloģisko produkciju, nepieciešams sertifikāts. Tas ļauj pārskatīt visu procesu – audzēšanu, pārstrādi un tirgošanu. Par sertifikāta esamību uz marķējuma liecina kontroles institūcijas kods – Latvijā ir divas institūcijas, kas sertificē bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumus un saimniecības. Biedrība „Vides kvalitāte”, kods: LV-BIO-01, un valsts SIA „Sertificēšanas un testēšanas centrs”, kods: LV-BIO-02. No 2010.gada 1.jūlija obligāta prasība ir Eiropas Savienības kopīgais bioloģiskās lauksaimniecības logo – zvaigznītes lapas formā uz zaļa fona. Latvijā ražoto bioloģiskās lauksaimniecības produkciju var pazīt pēc preču zīmes “Latvijas ekoprodukts”.

Tirdzniecības vietās, kurām nav izdots bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, bioloģiskos produktus drīkst tirgot tikai fasētā veidā. Ja veikals ir sertificēts, tas drīkst tirgot arī vaļēju preci – izsveramā veidā kartupeļus, burkānus, ābolus, konfektes. Ja tirdziņā jums piedāvā bioloģiskos burkānus, palūdziet uzrādīt sertifikātu, pretējā gadījumā riskējat nopirkt preci, kura patiesībā nav audzēta saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

Sertifikācija nav šķērslis. Pirmajā reizē varbūt liksies, ka sertifikācija maksā padārgi – līdz 400 latiem, tomēr izmaksas tiek daļēji kompensētas. Protams, prasības bioloģisko saimniecību sertificēšanai ir augstas, taču tās ir izpildāmas un realizācijas iespējas bioloģiski ražotajai produkcijai ir lielas.

Kāpēc bioloģiskais jeb ekoprodukts joprojām tiek pozicionēts galvenokārt kā delikatese, kura maksā dārgāk nekā pārējie produkti?
Latvijā to regulē pats tirgus – ja piedāvājums ir mazs, liek lielo cenu. Tomēr kopumā cenas pēdējā laikā samazinājušās vidēji par 15%, it īpaši maizei, tējai, garšvielām. Bioloģiski ražoto pārtiku nevajadzētu pozicionēt kā dārgu delikatesi, ko var atļauties tikai bagātnieki. Bioloģiskie produkti vidēji maksā par 10-30% vairāk nekā konvencionāli ražotie, taču ne dārgāk.

Patlaban lielveikalos pieejams neliels klāsts Latvijā ražotas un pārstrādātas biopārtikas, lielākoties tā tiek ievesta no Vācijas. Daži lielveikali jau novērtējuši bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas perspektīvu un izveidojuši savu biopārtikas stendu. Tikmēr Latvijā ir tikai viens veikals, kurš saņēmis bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirdzniecības sertifikātu – „Gaļas meistari”, kas tiesīgi tirgot nefasētu bioprodukciju, bet galvenokārt viņi orientējas uz bioloģiskās gaļas produkcijas tirdzniecību.

Kas vajadzīgs, lai bioloģiskā lauksaimniecība straujāk attīstītos kā biznesa niša?
Patlaban nedarbojas pilns ķēdes cikls – mums ir produkcija, ir veikals un pircējs, bet trūkst galvenā posma – pārstrādes.
Diemžēl Zemkopības ministrija noraidīja asociācijas ieteikumu topošajā piena pārstrādes rūpnīcā, kas piederētu lauksaimniecības kooperatīviem, iekārtot bioloģiskā piena pārstrādes līniju, tādēļ vērsīsimies paši pie pārstrādātājiem ar attiecīgu priekšlikumu.

Valdībai jāpalīdz ar lobiju sarunās ar uzņēmējiem, jo šī ir ļoti perspektīva biznesa niša ar miljoniem latu apgrozījumu. Bioloģiskās produkcijas pārstrādi drīkst veikt ar uzņēmumā jau esošajām pārstrādes iekārtām, tikai process ir jānodala. Lielākā daļa no lielajiem uzņēmumiem pārstrādes procesu nodala laikā, tas ir, piemēram, piena produkciju pārstrādā noteiktā nedēļas dienā, kad tiek savākts un pārstrādāts tikai bioloģiskais piens. Līdz ar to investīcijas iekārtu iegādei nav nepieciešamas, jāgādā vien par higiēnas un bioloģiskās pārstrādes prasību ievērošanu.

Vācijas valdība 2001.gadā sāka īstenot atbalsta programmu bioloģiskajiem lauksaimniekiem, un triju gadu laikā tā tika īstenota tik labi, ka tagad visa šī sistēma ļoti veiksmīgi darbojas. Gala secinājums ir viens – lai bioloģiskā lauksaimniecība attīstītos, nepieciešama Zemkopības ministrijas atbalsta un attīstības politikas maiņa un ministrs, kurš pats būtu bioloģiskās lauksaimniecības piekritējs un atbalstītājs.

Informācijai:
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ir nodibināta 1995.gada 7.aprīlī un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies tīras vides saglabātāji, veidotāji, ražotāji un propagandētāji.

Publicēta: 06:01 21.10.2010.