Desmit pašmāju bioloģisko saimniecību platība pārsniedz 1000 hektāru, bet vienai izdevies pārkāpt 2000 hektāru robežu. 64 no 100 saimnieko vairāk nekā 500 hektāros. Tās ir platību ziņā spēcīgākās saimniecības nozarē un nodrošina ne tikai nozīmīgu daļu no bioloģiskās kopražas, bet arī tīru vidi sējumos un ganībās vairāk nekā 60 tūkstošu hektāru kopplatībā.

BIO TOP 100 augšgalā ir zemnieku saimniecība Liepziedi no Ludzas novada. Ar gandrīz 2200 hektāriem zemes tā ir lielākā pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm strādājoša saimniecība Latvijā. Liepziedi ir augkopības saimniecība, lielākās platības atvēlētas auzām (447 ha), griķiem (474 ha), lauka pupām (336 ha), tiek audzēti arī zirņi (136 ha), ziemas rapsis (91 ha) un citi kultūraugi, tostarp augi zaļmēslojumam.

Liepziedu saimnieks Jānis Arbidāns atzīst – saimniekojot bioloģiski, ir mazāk dažādurisku. «Tā kā konvencionāli strādājot ir jāiegulda daudz ārējo resursu, tad neražas gadījumā arī zaudējumi ir lieli. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir citādāk – zemnieks var elastīgāk pārdzīvot arī sliktākus ražas gadus. Tāpēc konvencionālo lauksaimniecību kā variantu neizskatu,» norāda Jānis Arbidāns.

BIO TOP 10 saimniecības pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības:

1. ZS Liepziedi	2 174 ha
2. SIA 3Dpro	1 435 ha
3. SIA Kalēji	1 250 ha
4. SIA Grīnis	1 180 ha
5. SIA Bormaņi	1 130 ha
6. SIA Laucieneszemes	1 097 ha
7. ZS Nodegi	1 083 ha
8. SIA Dabaspulss	1 041 ha
9. ZS Deņevo	1 020 ha
10.SIA Dabas pulss	1 008 ha

Avots: Lauku atbalsta dienests

Latvijā šogad 18% lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimnieko bioloģiskie lauksaimnieki, gada laikā bioloģiski sertificētajām platībām pieaugot par 10,4 tūkstošiem hektāru un tā sasnie­dzot vēsturiski augstāko līmeni – 306,5 tūkst. ha, liecina Lauku atbalsta dienesta provizoriskie dati. Bio platības2024. gadā palielinājušās par 4%, salīdzinotar pagājušo gadu (296 121 ha). Šogad palielinājušiesaroniju, baltā āboliņa, krūmcidoniju, kukurūzas, kumelīšu, ziemas kviešu, ķirbjaugu, ziemas rapša, rudzu, sausseržu, upeņu, zirņu un citu kultūraugu bioloģiskie sējumi un stādījumi.

«Šis panākums nav nejaušs – bioloģiskās nozares atgriešanās pie izaugsmes notikusi, pateicoties izcīnītajām izmaiņām kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā, Zemkopības ministrijai atzīstot un labojot iepriekš pieļautās kļūdas atbalsta sistēmā. Esam pārdzīvojuši lejupslīdes gadu un atkal varam skatīties nākotnē ar lielāku optimismu,» norāda LBLA valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

«Katrs no TOP 100 zemniekiem un arī ikviens cits bioloģiski saimniekojošs zemnieks auž bioloģisko platību tīklu, un tas nāk par labu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, arī tiem, kas to neapzinās un nenovērtē. Ikkatrs hektārs zemes, ko apsaimnieko bez sintētiskajiem pesticīdiem, ir dāvana bitēm, Latvijas dabai un visai sabiedrībai, tostarp pašiem lauk­saimniekiem un viņu ģimeņu veselībai,» uzskata LBLA vadītājs.

BIO TOP 100 publicēts LBLA izdotā bioloģiskās lauksaimniecības nozares žurnāla BIOLOĢISKIaugusta numurā. Saraksts veidots pēc Lauku atbalsta dienesta sniegtās statistikas par atbalstam pieteiktajām platībām 2024. gadā.