Biedrība “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” (LBLA) iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) rosinātajiem grozījumiem noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem. LBLA pievienojas citām lauksaimnieku organizācijām un nepiekrīt liellopu eksporta sertifikāta samaksai par eksportējamo dzīvnieku, bet atbalsta samaksu par stundu darbu. Ņemot vērā faktu, ka gaļas lopkopība Latvijā balstās uz eksportu, plānotā cenrāža celšana nekādā veidā neveicinās Latvijas gaļas lopkopības attīstību un eksporta potenciālu. Tāpēc aicinām valdību neatbalstīt grozījumus, kuri šodien tiks izskatīti ministru kabineta sēdē.
LBLA padomes loceklis Kaspars Ādams: “Pirmkārt, man kā uzņēmējam ir nepieņemami, ka sākotnēji neesam tikuši informēti par plānotajām cenrāža izmaiņām. Latvijā nav tik daudz eksportspējīgu uzņēmumu, lai Zemkopības ministrijai šovasar būtu bijis apgrūtinoši informēt uzņēmējus par plānotajām izmaiņām pakalpojumu cenrādī. Esam mazāk nekā 10 uzņēmumi, kas Latvijā nodarbojas ar liellopu eksportu. Ņemot vērā, ka sadārdzinājums, ko paredz jaunās izmaiņas, ir ļoti liels, uzņēmēju neiesaistīšanu tik būtiska jautājuma izskatīšanā uzskatu par ministrijas nekompetenci.
Otrkārt, diskusijās, kas notikušas pēdējo divu nedēļu laikā, vispār netiek rasts kompromiss. Ir skumji, ka no vienas puses valsts vēlas veicināt eksportu, bet no otras puses – redzam, ka ar šādām nepamatotām maksām eksporta attīstība tiek apgrūtināta un pat kavēta. Pēdējo 15 gadu laikā kopš darbojos eksporta jomā, esam piedzīvojuši ievērojamus uzlabojumus eksporta sertifikātu izrakstīšanas procesā – tas ir kļuvis vienkāršāks, ērtāks un digitalizēts. Šādai attīstībai būtu jāiezīmē mazākas izmaksas. Diemžēl šobrīd nonākam pretrunās – digitalizācija nes nevis ērtības, ātrumu, zemākas izmaksas, bet tieši pretējo – sadārdzina procesu.”
LBLA padomes loceklis Varis Juškevičs: “Uzskatu, ka cenrādis šobrīd tiek grozīts viena iemesla dēļ, proti, lai turpinātu uzturēt nepamatotu, nereorganizētu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) birokrātisko sastāvu. Pēc PVD sniegtās informācijas dzīvnieku eksporta formalitāšu sakārtošanai paredzētas desmit darbinieka slodzes gadā. Prakse pierāda, ka nepieciešamas tikai divas. Tas liek domāt, ka PVD nepareizi veic aprēķinus darbinieku noslodzē vai arī ar šīm atlikušajām 8 slodzēm plānots kompensēt citus PVD izdevumus.
Uzskatu, ka, noformējot eksporta dokumentus, liela daļa paredzētā darba laika netiek korekti fiksēta. Klasisks piemērs, kad inspektoram nepieciešamas 2 min, lai apskatītu teļu, taču realitātē teļa apskate ir daudz īsāka. Tāpat PVD nekorekti pasniedz informāciju par to, ka inspektoram uz vietas ir jāpārliecinās par dzīvnieka veselības stāvokli. Primāri par dzīvnieka veselību atbild pats eksportētājs, nevis PVD inspektors. PVD darbinieka darbs ir dokumentu pārbaude, kas nu jau lielākoties ir automātiska, jo visi dati gadu gaitā ir ievadīti Lauksaimniecības datu centra sistēmā. PVD darbiniekam nav jāveic nekādas manipulācijas, lai pārliecinātos par dzīvnieka veselību, tādēļ prasīt vairākus simtus tūkstošus gadā par šādiem pakalpojumiem ir absurds.”
LBLA padomes loceklis Gustavs Norkārklis: “Ar gaļas lopkopību pamatā nodarbojas mazās un vidējās lauku saimniecības. Šīs saimniecības apsaimnieko ne tās auglīgākās zemes, dabīgās pļavas, atgūst aizaugušās platības, uzturot augstu bioloģisko daudzveidību, un vienlaicīgi, eksportējot lopus, rada augstu pievienoto vērtību. ZM vienpusēji uzspiestais cenrādis par pakalpojumu ir vairākas reizes lielāks un neatbilst tirgus situācijai, kas negatīvi ietekmēs gaļas liellopu audzētāju saimniecības. ZM un PVD vajadzētu efektivizēt savu darbību un samazināt birokrātiju, tādejādi pat varētu samazināt izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.”
