Protams, vairāk tas attiecas uz konvencionālo lauksaimniecību, kuras darbība atstāj ievērojamu negatīvu ietekmi uz klimatu un vidi, savukārt bioloģiskajām saimniecībām digitālie risinājumi ļauj labāk piemēroties klimata pārmaiņām un efektīvāk plānot darbu – no lauku mēslošanas līdz produkcijas pārdošanai.

Pagaidām gan sensoru sniegto datu analīzi un citus līdzīgus risinājumus izmanto maz saimniecību, un, kā norāda Latvijas Augļkopju asociācijas projektu vadītājs Pēteris Skrastiņš, nelielām saimniecībām ir grūti ne tikai iegādāties tehnoloģiskos risinājumus, bet arī iekārtas uzturēt.
Lai palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem tuvināties digitālajiem un vienlaikus zaļajiem mērķiem, Eiropā tiek īstenots starptautisks projekts ATLAS – pētniecības un inovāciju atbalsta programmas Horizon 2020 ietvaros. Pateicoties ATLAS, Latvijā piecās saimniecībās 2020. gadā uzstādītas meteoroloģisko un vides datu ieguves iekārtas. To vidū arī divās bioloģiskajās saimniecībās – Puteņos Lielvārdes pusē un bioupeņu komercdārzā Krogzeme Limbažu novadā. Saimniecībās uzstādīto iekārtu galvenais modulis ietver pamata sensoru komplektu, kas nosaka temperatūru, atmosfēras spiedienu, gaisa mitrumu, kā arī tādus rādītājus kā augsnes mitrumu, temperatūru no augsnes un no augiem iztvaikotā ūdens daudzumu u.c. Caur datu savācēju iegūtā informācija nonāk mākoņserverī un kļūst pieejama tālākai analizēšanai.

Kā norāda P. Skrastiņš, lauksaimniecībā arvien nepieciešamāki kļūst dažādi zaļie risinājumi centienos apturēt klimata pārmaiņas, un tie liek dažādās nozarēs strādājošiem lauksaimniekiem saprātīgi izmantot resursus un meklēt jaunus ceļus augstas ražas iegūšanai. Tāpēc gudri risinājumi un to savstarpējā savietojamība lauksaimniecībā ir tik nozīmīga – lai zemnieki spētu atrast līdzsvaru starp labu ražu, augstu kvalitāti un saprātīgiem ražošanas izdevumiem. No Latvijas projektā iesaistījušās trīs partnerorganizācijas: Latvijas Augļkopju asociācija, Dārzkopības institūts un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. ATLAS noslēgsies 2023. gada vasarā.

Doties vai nedoties tīrumā?

ANDRIS KROGZEMS, ATLAS demonstrējumu saimniecības SIA “Krogzeme” attīstības vadītājs: Kad iekārtas uzstādīja, uzmanīgi sekoju līdzi rādījumiem un centos tos izprast. Iepriekš nebija pieredzes sensoru datu izmantošanā, tāpēc gāja pagrūti ar datu tulkošanu un praktisku pielietošanu. Nav nemaz tik viegli iemācīties ko jaunu darīt, bet pamazām pieradām izmantot vismaz vienkāršākos datus. Lai iekārtu sniegto informāciju izmantotu pilnībā, nepieciešams skaidrot, kā lauksaimnieki praktiski var likt lietā informāciju par vienu vai citu rādījumu, piemēram, iegūtās ziņas par lapu mitrumu. Mums noderēja dati par vēju, temperatūru, nokrišņu daudzumu un citi, tas viss palīdzēja plānot darbus – doties vai nedoties tīrumā? Tāpat mēs varētu veiksmīgāk plānot ogu novākšanu ražas laikā, ja spētu sekmīgāk nolasīt sensoru sniegtos datus. Labprāt turpinātu izmantot šāda tipa iekārtas arī turpmāk, uzlabojot izpratni par iespējām, ko paver sensoru sniegtie dati, kā arī atrisinot tehniskās problēmas, ar ko saskārāmies. Aizvadītajā vasarā SIA Krogzeme Upeņu dienās bija iespēja iepazīties ar projekta ATLAS ietvaros saimniecībā uzstādītās meteostacijas sniegtajām iespējām.

Neatsverama pieredze izpratnes veicināšanai

LIENA MUCENIECE, ATLAS demonstrējumu saimniecības ZS “Puteņi” saimniece: Tā kā manam dārzam nav apūdeņošanas sistēmas, mērījumi man pasaka priekšā, vai augsnē ir pietiekams mitrums, lai sētu vai stādītu. Piemēram, saprotot to, ka sojas pupiņām vajag daudz mitruma pie dīgšanas, bet, redzot iekārtā prognozi, ka turpmāko nedēļu valdīs sausums, ņemu to vērā un attiecīgi plānoju aktuālos darbus. Tāpat, sekojot augsnes temperatūras datiem, plānoju, kad varu stādīt, piemēram, kartupeļus. Mums ir iespēja sekot arī datiem par bioloģisko aktivitāti augsnē. Ķirbju laukā skatījāmies slāpekļa daudzumu augsnē. Pašlaik gaidu, kad no Dārzkopības institūta saņemšu apkopoto datu analīzi par to, kādu ietekmi uz slāpekļa daudzumu augsnē atstājusi ķirbju lauka noklāšana ar bioplēvi. Vērtēsim, kāda atšķirība, audzējot ķirbjus ar plēvi un bez tās. Šādu iekārtu izmantošana nelielai saimniecībai bez projekta atbalsta būtu ļoti dārga, tāpēc tā ir neatsverama pieredze izpratnes veicināšanai par to, ko ražošanā sniedz dažādu datu pieejamība.

Digitālie risinājumi ļauj samazināt izmaksas

ŠTEFANS RILLINGS (Stefan Rilling), projekta ATLAS koordinators, pārstāv Integrālo shēmu analīzes un informācijas sistēmu institūtu IAIS (Vācija): Ar ATLAS projekta palīdzību cenšamies panākt dažādu iekārtu un sistēmu labāku savietojamību, lai lauksaimnieks varētu izvēlēties sev visnepieciešamākos digitālos risinājumus. Viens no projekta mērķiem ir panākt to, lai sistēmas un iekārtas spētu apmainīties datiem, kas palielinātu to praktisko pielietojumu. Redzam, ka dažādās jomās tīmeklī ir tikai lielie spēlētāji kā Google vai Amazon, un mēs nevēlamies to pašu arī lauksaimniecībā. ATLAS projekts tiešā veidā atbild arī uz Eiropas Zaļā kursa stratēģijas No lauka līdz galdam problēmjautājumiem. Manā ieskatā saimniecību digitalizācija ir viens no pirmajiem soļiem, kas varētu palīdzēt sasniegt stratēģijā izvirzītos vides un klimata mērķus. Tehnoloģiskie risinājumi un datu analīze ne tikai palīdz efektīvāk izmantot tādus resursus kā ūdens, mēslojums un augu aizsardzības līdzekļi, bet ar tehnoloģiju un datu analīzes palīdzību saimniecību varam tuvināt gala patērētājam. Uzskatu, ka nākotnē šim modelim ir liels potenciāls, domājot par ietekmi uz vidi un klimatu, – vairāk tiešās pārdošanas, vairāk vietējās produkcijas. Ja lauku saimniecības digitalizācijas pakāpe ir augstāka, tas dod iespēju analizēt plašāka spektra datus, un tas noteikti arī ļauj videi draudzīgāk veikt lauksaimniecisko ražošanu. Tā kā bioloģiski saražot produkciju ir dārgāk, digitālie risinājumi ļauj samazināt izmaksas un tādējādi palīdzēt bioloģiskajiem ražotājiem. Tajā ir liels potenciāls.

Sagatavoja: Raivis Bahšteins