GAD(SIMT)A PAVĒRSIENS

22. maijā, Pasaules Bioloģiskās daudzveidības dienā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Zaļā kursa nozīmīgākajām stratēģijām. Neskatoties uz bažām, ka stratēģiju teksts būs bezzobains untajā nebūs konkrētu skaitļu, dokumentu saturs pauda daudziem negaidīti lielu apņēmību padarīt lauksaimniecību zaļāku. «No lauka galdā» un «Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030» pieprasa konkrētu rīcību, lai pakāpeniski mazinātu lauksaimniecības ietekmi uz vidi un klimatu. Ar šīm stratēģijām Eiropas Komisija demonstrē mugurkaulu lauksaimniecības lobija priekšā, citu videi un sabiedrībai pozitīvu izmaiņu vidū pieprasot arī par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu un antibiotiku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī panākt, lai vismaz līdz 25% no lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā būtu bioloģiski sertificēta.

GADA ZAĻĀKIE GROZĪJUMI

Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji pārtikas produktu piegādēm pēc ilgstošas šķēpu laušanas starp ministrijām un LBLA iebildumiem par Eiropas Komisijas uzstādījumu ignorēšanu kļuvušizaļāki. 12. septembrī stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353 «Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība» grozījumi. Jaunie kritēriji, kas beidzot runā par bioloģiski sertificētu produktu konkrētu apjomu publiskajā iepirkumā, nosaka, ka, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022. gada –vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tāpat bioloģiski ražotiem jābūt vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktiem (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi). Īpašs gandarījums par tām izglītības iestādēm un pašvaldībām, kas, gādājot par jaunāko paaudzi, sākušas iepirkt vairāk bioloģisko produktu, nekā nosaka minimālās prasības.

GADA TIKŠANĀS

3. septembrīnotikaLBLA tikšanās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Janušu Voicehovski. Kā norādīja komisārs, bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm, un tam jābūt skaidri redzamam dalībvalstu veidotajās atbalsta sistēmās. Aicinājām komisāru uz sarunu, lai informētu par to, ka ZM izstrādātā lauksaimnieku atbalsta sistēma tiek veidota industriālās lauksaimniecības interesēs, atkāpjoties no Zaļā kursa mērķiem. Dalībvalstu gatavotajos stratēģiskajos plānos bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam jābūt sevišķi pieejamam,» norādīja komisārs. J.Voicehovskisapliecināja, ka viņa nodoms ir panākt reālu atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmei. Komisārs uzsvēra, ka ir ļoti ieinteresēts Latvijas pieredzē, ņemot vērā to, ka mums ir gandrīz divreiz vairāk bioloģiski sertificētu platību, nekā Eiropā vidēji. Līdz ar to komisāra ieskatā Latvijai nav jāskatās uz nosprausto minimālo mērķi – 25% bio platību no lauksaimniecības zemes, bet jāsasniedz ambiciozāki rezultāti.

GADA NEVĀRDS

«Piesardzība» ir viens no biežāk lietotajiem vārdiem ZM gatavotajā Latvijas pozīcijā par stratēģijas «No lauka līdz galdam» mērķiem, ko, šķeļoties viedokļiem un nebūt ne vienprātīgi, 16. oktobrī atbalstīja arī Saeimas deputāti. ZM ne tikai piesardzīgi vērtēja iespēju sasniegt mērķi attiecībā uz ķīmisko pesticīdu lietošanas samazinājumu par 50%, jo desmit gadu termiņš tā sasniegšanai esot pārāk īss, bet arī ir piesardzīga attiecībā uz stratēģijā izvirzīto mērķi par 50% samazināt antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu. Tāpat pārējos stratēģijas mērķus ZM vienlaikus pieņēma un noraidīja. Piemēram, ZM kopumā atbalstīja centienus samazināt barības vielu zudumus augsnē un mēslošanas līdzekļu lietošanas apjomu, tomēr tās ieskatā Latvijai esot jāpiemēro individuāla pieeja. JoprojāmZM nespēja saredzēt vides un citus plašākus ieguvumus, ko sniedz ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apsaimniekotu platību palielināšana, jo ministrijas ieskatā  bioplatību pieaugumam ir jābūt saistītam vienīgi ar produkcijas ražošanas apjomu pieaugumu.

GADA KĀPUMS

Neskatoties uz vairākus gadus ilgušo bioloģiski apsaimniekoto platību pieauguma stagnāciju, kas saistīta ar izsmelto finansējumu, bioloģiskā ražošana un pārstrāde Latvijā strauji attīstās. Saskaņā ar ZM apkopotajiem datiem, 2019. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, 1,7 reizes palielinājies bioloģiskā piena un piena produktu pārstrādes apjoms. Tāpat 1,4 reizes palielinājusies bioloģiskā graudu pārstrāde un cietes ražošana. Savukārt bio augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes apjoms pieaudzis1,4 reizes.

GADA ĪSREDZĪGUMS

Oktobra beigās Eiropas Parlamenta deputāti balsoja par KLP. Diemžēl lēmumus ietekmēja lielāko politisko grupu «kompromisa vienošanās» par lielāku atbalstu lauksaimniecības dziļākai industrializācijai. Līdz ar to KLP vairākos jautājumos nonāca pretrunā gan ar Eiropas Zaļo kursu un tā stratēģijām, gan ar sabiedrības interesēm. LBLA uzrunāja Latviju pārstāvošos eiroparlamentāriešus un aicināja neatbalstīt KLP piedāvājumu. Vienlaikus ar iespaidīgu balsu vairākumu Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja politiski nozīmīgus grozījums par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Tie nepārprotami nosaka, ka dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos būs jāspēcina bioloģiskās lauksaimniecības nozare. Tomēr LBLA, solidarizējoties ar citām lauksaimnieku un vides organizācijām visā Eiropā, pauda uzskatu, ka ar vienu soli nepietiek, lai izkāptu no līdzšinējās stagnējošās lauksaimniecības sistēmas, kas nestrādā vides un sabiedrības interesēs.

GADADIENA

LBLA 2020. gadā svinēja 25. gadskārtu, kopš bioloģisko lauksaimnieku kopiena apvienojās zem vienas jumta organizācijas. 1995. gada 7. aprīlī Ministru kabineta Sarkanajā zālē notika Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (ko vēlāk pārdēvēja par LBLA) dibināšanas sapulce. Apvienošanās mērķis bija stiprināt iespējas ietekmēt lauksaimniecības politiku. Cīņa par bioloģisko lauksaimnieku tiesībām pēc 25 gadiem nav beigusies, bet tikai pieņēmusies spēkā.

NĀKAMĀ GADA MISIJA 

Viennozīmīgi – koncentrēties uz zināšanām un izglītību! Ar vēl lielāku jaudu turpināsim izglītot lauksaimniekus un sabiedrību par bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi vides saglabāšanā un sabiedrības veselībā. Dzīvojam laikā, kas blīvi piesātināts dažādiem mītiem. Kliedzošs piemērs ir augsnes apstrāde bezaršanas, kas nereti tiek uzdota par labu risinājumu klimata problēmām, lai gan konvencionālajā lauksaimniecībā šī metode saistīta ar pastiprinātu herbicīdu lietošanu. Vairojot izpratni un spēcinot zināšanas, nākamajā gadā LBLA īpaši gādās par to, lai Latvijas lauksaimniecības zināšanu telpā ieplūstu jaunas vēsmas – no pašmāju un ārvalstu zinātniskajiem institūtiem un ekspertiem. Lai zināšanas būtu maksimāli pieejamas bioloģiskajiem ražotājiem, nozares žurnāls «Bioloģiski»2021. gadā iznāks nevis četras, bet sešas reizes. Savukārt, lai stiprinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko pārtiku, 2020. gada nogalē esam izdevuši bezmaksas žurnālu pircējiem «Ēdam Bioloģiski».