GADA LEPNUMS
Lepojamies ar mūsu biedriem ZS „Ragāres”, kas šogad kļuva par laureātiem Latvijas nozīmīgākajā lauksaimniecības nozares konkursā „Sējējs 2019” nominācijā „Bioloģiskā lauku saimniecība”. SIA „Krogzeme” un ZS „Siliņi” šajā nominācijā saņēma veicināšanas balvas, savukārt AS „Tukuma piens” tika sveikti ar veicināšanas balvu nominācijā „Gada uzņēmums pārtikas ražošanā”, LPKS „Viļāni” ar veicināšanas balvu nominācijā „Gada veiksmīgākā kopdarbība”. Mums ir gandarījums par atzinīgi novērtētajām bioloģiskajām saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem un prieks par ikvienu jauno entuziastu, kas izvēlas saimniekot dabai un cilvēkam draudzīgi, bagātinot bioloģiskās pārtikas sortimentu ar jauniem produktiem.
Šogad esam uzsākuši darbību divos ES finansētos pētniecības un inovācijas atbalsta programmas „Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) projektos, kuros kopā ar vairāku citu Eiropas valstu partneriem līdzdarbosimies turpmākos trīs gadus.
Gan projekts ATLAS, gan BioFruitnet vērsti uz to, lai lauksaimniekiem saimniekošanu padarītu viedāku un vienkāršāku, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas.
LAP 2014.-2020. pasākuma „Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” ietvaros esam aizvadījuši septiņas 16 h mācības dažādos Latvijas reģionos par bioloģisko augkopību, dārzeņkopību, augļkopību, lopkopību, sniedzot iespēju pilnveidot zināšanas vairāk kā 120 mācību dalībniekiem.
Šogad uzsākām darbu arī LAP 2014.-2020. pasākuma „Sadarbība” projektos „Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem” un “Lauku saimniecību pārvaldības elektroniskās sistēmas izveide”.
Šī gada 2. novembrī Kalnciema kvartālā organizējām pasākumu „Satiec bioloģisko zemnieku”, kad sevišķi izcēlām tieši bioloģiskās pārtikas ražotājus. Apmeklētāji varēja iegādāties bioloģiskās pārtikas produkciju, klausīties pieredzes stāstus par bioloģisko lauksaimniecību un degustēt pašmāju bioloģiskās virtuves šefpavāra Ingmāra Ladiga gatavotos sezonālos ēdienus.
GADA ZAĻĀKAIS MĒRĶIS
Viens no mērķiem 2019. gadā bija panākt to, lai zaļais publiskais iepirkums patiešām atbilstu tā nosaukumam, rosinot noteikt bioloģiski ražotas pārtikas minimālo procentuālo īpatsvaru iepirkumos. Diskusijas vēl nav galā – darbs pie šiem priekšlikumiem sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju turpināsies arī 2020. gadā. LBLA rosina noteikt sākotnēji 10% lielu bioloģiskās pārtikas īpatsvaru publiskajos iepirkumos vismaz divās produktu grupās – piena un graudaugu pārstrādes produkcijā. Abas jomas, pateicoties spēcīgi attīstītai pārstrādei, patērētājiem spēj nodrošināt ievērojamu produkcijas apjomu. Līdz 2030. gadam LBLA plāno šo īpatsvaru palielināt vismaz līdz 30%. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, kā arī bioloģiski sertificētas pārtikas tirgus spēcīgo izaugsmi gan Eiropas Savienībā, gan globāli, esam pārliecināti par to, ka šis mērķis tiks sasniegts. Līdz šim zaļais publiskais iepirkums Latvijā virzīts kā nosacīti vietējās ražošanas stimulēšanas rīks, nevis, domājot par sabiedrības veselību un vides problēmu risināšanu. LBLA aicina mainīt pieeju un ne tikai piesaukt zaļo nosaukumā, bet arī domāt un rīkoties zaļi.
Pašreizējā redakcijā noteikumi nepamatoti liek vienādības zīmi starp produktiem, kas ir bioloģiski audzēti, integrēti audzēti un produktiem, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmām vai tās kritērijiem. Tādējādi notiek cīņa par atsevišķu piegādātāju ietekmes palielināšanu, kamēr tīrība no pesticīdu un citu veselībai nevēlamu vielu atliekvielām pārtikai, ar ko tiek ēdināti bērni mācību iestādēs un pacienti ārstniecības iestādēs, netiek pat apspriesta. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija rosina zaļajā iepirkumā atteikties no pārtikas, kuras ražošanā izmantoti pesticīdi vai noplicināta augsne. Tādējādi noteikumu izmaiņas pašreizējā redakcijā degradē zaļā publiskā iepirkuma būtību. LBLA iestājas par to, lai Latvijas atbildīgās institūcijas bioloģiski ražotus produktus atzītu par ilgtspējīgu alternatīvu zaļajā publiskajā iepirkumā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā.
GADA INDĪGĀKAIS IZAICINĀJUMS
Latvijai būtu jāseko citu valstu piemēram un jāaizliedz vai jāierobežo glifosātu saturošu preparātu lietošana, uzskata LBLA. Politikas veidotāju un kompetento iestāžu vadītāju rīcībai jāseko arī Latvijā. Līdz šim valdījusi pesticīdu izmantošanu atbalstoša pozīcija, ka bez to lietošanas pārtikas ražošana nav iespējama. LBLA aicina to mainīt, domājot par lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā pašlaik notiekošās diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, pesticīdu ietekmes mazināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, veidojot nozares politiku nākamajiem septiņiem gadiem.
Satraucoša un Latvijā pieaugoša problēma ir pesticīdu atliekvielas pārtikas produkcijā un augsnē, tāpat jāpievērš uzmanība arī darba drošībai konvencionālajās saimniecībās, jo novērojumi liecina, ka attieksme ir ļoti vieglprātīga. Piemērs ir skaļie tiesas procesi ASV, kas atklāj, ka smagas saslimšanas ieguvuši cilvēki, kas ir bijuši tiešā saskarē ar pesticīdiem. Latvijā daudzmiljonu tiesas procesi, visticamāk, nav iespējami, bet jāatceras, ka visi dzīvojam uz vienas planētas.
Latvijā, pieaugot aramzemju platībām, palielinās arī izlietoto pesticīdu daudzums. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijā ir straujākais pesticīdu lietošanas pieaugums Eiropas Savienībā, un tā ir satraucoša vēsts gan no patērētāju, gan jo īpaši no vides viedokļa. Palielinoties pesticīdu skartajām teritorijām, pieaug slodze uz dabiskajām ekosistēmām un arī uz apputeksnētājiem, kam ne bez iemesla pēdējā laikā zinātnieki pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Ja valstiski cenšamies lauksaimniecību attīstīt pēc tādu valstu parauga, kur pašlaik jau ir lielas vides problēmas, ir naivi cerēt, ka mūs šī ietekme neskars. Šeit un tagad pesticīdu lietošana skar bioloģiskās dravas, jo, palielinoties konvencionālās lauksaimniecības zemes platībām, samazinās teritorijas, kur var nodarboties ar bioloģisko biškopību.
Jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis vērtēt, vai glifosāta lietošana pirms ražas kulšanas atbilst labai lauksaimniecības praksei, taču Latvijā par to tā arī nav notikušas diskusijas.
LBLA vērš uzmanību, ka Latvijā ražotā produkcija var kļūt nekonkurētspējīga, ja mūsu lauksaimniecības produkcijas ražība būs balstīta uz glifosāta vai pesticīdu kopumā lietošanu. Ir jādomā desmit gadus uz priekšu, lai ar stratēģiski nepareizām izvēlēm nezaudētu konkurētspējā.
GADA POLITISKĀ AKTUALITĀTE
Siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvāka samazināšana, rūpīgāka dabisko zālāju uzturēšana, augsnes auglības palielināšana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana – tie ir daži no būtiskākajiem tematiem, ar kuriem ir un būs jārēķinās lauksaimniekiem Eiropas Savienībā un arī Latvijā, sagaidot jauno Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP). LBLA aktīvi piedalās Zemkopības ministrijas rīkotajās darba grupās, aicinot par Latvijas mērķiem KLP kontekstā domāt plašāk par atsevišķu zemnieku saimniecību vai šaurām atsevišķu nozaru interesēm.
Bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvā attīstības dinamika vairākos segmentos apliecina to, ka iepriekšējos gados sniegtais finansiālais ieguldījums ir devis nozīmīgu ieguldījumu ražošanas palielināšanā un pārstrādes attīstīšanā. LBLA uzskata, ka turpmāk ar atbalsta instrumentiem nepieciešams veicināt arī tādu līdz šim neatbalstītu nozaru attīstība kā cūkkopība, putnkopība un akvakultūra. Šo nozaru produkcija kļūst arvien pieprasītāka gan Latvijas, gan Eiropas un arī globālajā tirgū. Tāpat nepieciešams atbalsts segtajām platībām, lai veicinātu segto platību kultūru audzēšanu un pieejamību tirgū.
Tomēr jāņem vērā, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā nozīmīga ir ne tikai ražošana un tās apjomi, bet tā sniedz arī nozīmīgu artavu tādu nozīmīgu resursu kā bioloģiskā daudzveidība, ūdens, augsne un gaiss saglabāšanā. Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst pielietot sintētiskos mēslošanas līdzekļus, tā vietā jākoncentrējas uz slēgtu barības vielu aprites ciklu katrā saimniecībā. Līdz ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis ir zemāks, un tas veicina ilgtspējīgas un klimatam draudzīgas ražošanas sistēmas izveidi, kas vienlaikus nodrošina pietiekami daudz pārtikas pasaulē, kurā strauji pieaug iedzīvotāju skaits. Tāpat princips izmantot pēc iespējas vairāk saimniecības iekšējo izejvielu samazina pārvadāšanai nepieciešamās degvielas apjomu un ar to saistītos izmešus.
Tādējādi bioloģiskā lauksaimniecība palīdz lauksaimniekiem pielāgoties klimata izmaiņām – bioloģiski sertificētās platības ir noturīgākas pret plūdiem, sausumu un augsnes degradācijas procesiem. Tieši caur bioloģiskās lauksaimniecības pieredzi veidojas jauna lauksaimniecības sistēma, kas būs spējīga nodrošināt ražas un klimata līdzsvaru nākotnē.
Tādējādi, mērķtiecīgi nodrošinot pieaugošu atbalstu un turpinot palielināt bioloģiski sertificētās platības, Latvija varētu viegli sasniegt izvirzītos mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un citās ar vidi un klimatu saistītās jomās. Tāpēc LBLA uzskata, ka biedrības izvirzītais mērķis 2030. gadam – 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes ir pakāpeniski sasniedzams un sevišķi nozīmīgs visai Latvijas sabiedrībai kā instruments pārtikas apgādes drošumam un ietekmes uz klimata pārmaiņām mazināšanai.
