Latvijas Televīzijas veidotais raidījums „Aizliegtais paņēmiens” 7. janvārī bija veltīts medus kvalitātei, tostarp pievēršoties arī tam, ar ko atšķiras bioloģiski sertificēts medus. Žurnālisti bija iegādājušies dažādu zīmolu medu un testēja to BIOR laboratorijā, vadoties pēc Ministru kabineta izdotajām kvalitātes prasībām.
„Tā kā bioloģiski strādājošie biškopji ir pakļauti arī citiem normatīvajiem aktiem, nav korekti salīdzināt bioloģiskās lauksaimniecības produkciju ar konvencionālo, izmantojot tikai vispārējās kvalitātes prasības,” norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis. Raidījumā medus paraugiem mērīti dažādi sastāva rādītāji, tostarp mitrums, saharozes īpatsvars, kancerogēnas vielas hidroksimetilfurfurola klātbūtne. Taču iekļaušanās šo parametru normās, ko noteicis Ministru kabinets, ir tikai neliela daļa no visām prasībām, kam jāatbilst bioloģiskajās dravās vāktam medum. Tādēļ, lai salīdzinājums būtu pilnīgāks un korektāks, nepieciešams vērtēt arī citus rādītājus, kā piemēram, pesticīdu atliekvielu klātbūtni biškopības produkcijā.
LBLA vadītājs G. Norkārklis nosoda to, ka veikalu plauktos nonācis bioloģiski sertificēts, bet nekvalitatīvs produkts no Dānijas – raidījumā testētais Rimi preču zīmes „I Love Eco” medus, kura paraugā pārsniegts hidroksimetilfurfurola atļautais līmenis. Eiropas Savienībā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas aprite ir stingri regulēta, taču raidījumā konstatētais pārsniegums vairāk attiecas uz vispārējās kvalitātes prasību neievērošanu, kā arī medus fasēšanas un uzglabāšanas pārkāpumiem, kam nav saistības ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas prasībām.
Daudz svarīgāks jautājums par medus kvalitāti Latvijas bioloģiskās biškopības nozares nākotnei ir cits. Arvien pieaugot konvencionālās lauksaimniecības platībām Latvijā, var kļūt apdraudēta bioloģisko dravu pastāvēšana. Bioloģiski strādājošie bitenieki savas dravas novieto apvidos, kuros ir iespējams nodrošināt to, ka nektārs un ziedputekšņi tiek iegūti no bioloģiskās lauksaimniecības augu kultūrām un savvaļas augiem un mežiem. Bioloģiskās ražošanas noteikumi nosaka, ka vismaz 3 kilometru attālumā no bišu dravas nedrīkst būt, piemēram, rapšu lauki, kas tiek apsmidzināti ar pesticīdiem. Līdz ar to nākotnē Latvijā nodarboties ar biškopību saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem varēs ļoti ierobežotās teritorijās.
Andrejs Briedis, bioloģiskās biškopības saimniecības „Priežukalns” īpašnieks par bioloģiskā medus un konvencionālā medus atšķirībām:
„Lielākā atšķirība ir bioloģiski strādājošo bitenieku papildus kontroles – katru gadu tiek veiktas pārbaudes, tiek kontrolēts arī tas, vai saimes neatrodas tuvumā piesārņojuma avotiem, kas lielākoties ir ar pesticīdiem apstrādāti bitēm pievilcīgi kultūraugi. Tāpēc, iegādājoties bioloģiski sertificētu medu, pircēji var būt droši, ka bišu produktos pesticīdu atliekvielu iespējamība ir niecīga. Diemžēl par pesticīdu ietekmi uz bitēm raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” netika runāts vispār, bet tikai par standarta minimālajām kvalitātes prasībām. Ja skatāmies tikai caur šo prizmu, būtiskas atšķirības patiešām neizdosies noteikt, jo šie rādītāji nav tiešā veidā saistīti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodi. Vērtējot atliekvielas bišu produkcijā, vēl būtiski uzsvērt, ka daļai no atliekvielām saknes ir meklējamas ārpus stropa un daļai – stropā. Bioloģiskajās dravās nedrīkst izmantot mākslīgus ārstniecības līdzekļus, tostarp sintētiskos līdzekļus ērcīšu apkarošanai – akaricīdus, tāpat aizliegts izmantot polistirola stropus. Tāpat piebarot bites drīkst tikai ar bioloģiski sertificētu invertsīrupu vai sīrupu no bioloģiski sertificēta cukura, bet pamatā bioloģiskie biškopji izvēlas bitēm atstāt maksimāli daudz medus. Tas nav ekonomiski izdevīgākais solis, bet bitēm noteikti tas ir labākais. ASV runā par to, ka bišu populācijas problēmas varētu būt saistītas ar to, ka dažādu atliekvielu koncentrācija no kukurūzas iegūtajā fruktozes sīrupā ir pietiekama, lai ietekmētu bišu veselību.”
Jānis Sietiņsons, bioloģiskās saimniecības „Kalna Smīdes” saimnieks par to, ka katrai ģimenei vajadzētu savu biškopi, tāpat kā ģimenes ārstu:
„Pētījumi par pārtikas kvalitāti ir ļoti vērtīgi, tomēr nevaru piekrist raidījumā izskanējušajai domai, ka faktiski nav atšķirības starp bioloģisko un konvencionālo medu. Tās ir pilnīgi atšķirīgas lauksaimniecības sistēmas. Bioloģiskie saimnieki nelieto tādus augu aizsardzības līdzekļus un veterināros preparātus, kas atstāj negatīvu ietekmi uz produkciju, līdz ar to atšķirība starp bioloģisku un konvencionālu medu viennozīmīgi pastāv. Tiesa, lai šo atšķirību novērtētu objektīvāk, jābūt cita veida pieejai un analīzēm. Lai izvairītos no šaubām par medus kvalitāti, katram pircējam vajadzētu iepazīt kādu bioloģisko biškopi – līdzīgi kā katram no mums ir arī savs ģimenes ārsts. Tādā veidā par produkciju nebūtu šaubu, ko ne vienmēr var sacīt, medu iegādājoties mazumtirdzniecībā. Tajā pašā laikā nebūt negribu apgalvot, ka veikalu produkcija nav lietojama, arī raidījumā redzējām, ka tur bija arī ļoti labi novērtēti paraugi. Te gan jāsaprot, ka ikkatra medus partija ir atšķirīga un analīzes būs dažādas. Medus ražošana nav rūpniecisks process, kur, sajaucot komponentes, iegūst nemainīgu produktu. Bioloģiskās biškopības pamatprincips ir tāds, ka nevienā no procesiem netiek pielietotas vielas, kas var piesārņot produkciju un padarīt to bīstamu. Tie ir galvenie atslēgas vārdi.”
Gudri rīkosies tie, kas iegādāsies biškopības produkciju no zināmām bioloģiskajām biškopības saimniecībām, tādējādi saņemot garantiju, ka bites nebūs ganījušās laukos, kur lietotas lauksaimniecības legālās indes.
Informāciju sagatavoja: biedrība „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”
