Bioloģisko pārtikas produktu iepirkums skolās – Rīgas Valdorfskolas piemērs un praktiski padomi

abolsVeiksmīgi īstenots Rīgas Val­dorfskolas pārtikas pro­duktu iepirkums, kurā par sezonālo dārzeņu piegādātājiem izvēlētas trīs bioloģiskās zemnieku saimniecības: „Vizbuļi”, „Ragāres” un „Eicēni”.

No 2014. gada septembra skolas maltītēs tiek piedāvāti sezonāli vietējie bioloģiskie dārzeņi, turklāt tas panākts, iekļaujo­ties pašvaldības noteiktās vienas sko­las ēdienreizes cenā. 

Līdz šim par galvenajiem iemes­liem zemnieku zemajai aktivitātei publiskajos pārtikas iepirkumos tika uzskatīta nespēja konkurēt ar vairum­tirdzniecības bāžu cenām un birokrā­tiskie publisko iepirkumu noteikumi. Šis iepirkums pierāda, ka šķēršļi ir pārvarami, ja vien iesaistītajām pusēm ir patiesa interese sadarboties.

Rīgas Valdrofskolas pārtikas pro­duktu iepirkums tika veikts, sadarbojo­ties ar LLKC un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju. Turpmāk – par priekšnosacījumiem, kas veicinātu bioloģisko zemnieku piedalīša­nos publiskajos pārtikas iepirkumos.

Iepirkuma dalījums daļās
Rīgas Valdorfskola ir viena no reta­jām, kas, izstrādājot pārtikas iepirkuma nolikumu, īpašu uzmanību pievērsa tam, lai bioloģiskajiem zem­niekiem netiktu likti šķēršļi iesniegt savus piedāvājumus. Pārtikas produktu iepirkums tika sadalīts daļās, atsevišķi nodalot sezonālos vietējos dārzeņus. Lai pareizi sagrupētu iepirkumu daļās, vispirms nepieciešama tirgus izpēte – apzināt, kādus produktus ražo vietējie zemnieki un kuros mēnešos tie ir pie­ejami. Par bioloģisko produkciju šo informāciju iespējams iegūt, vēršoties LLKC un tā reģionālajos birojos, gan arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecī­bas asociācijā.

Sezonalitāte
Skolās, kurās ēdienu gatavo paši, nevis uztic to ēdināšanas uzņēmumam, ir vieglāk pielāgot ēdienkarti sezonas produktiem, ja vien skolai ir labs pa­vārs, kurš spēj pagatavot ēdienu no se­zonas dārzeņiem. Rīgas Valdorfskolas pavāre bija ļoti pretimnākoša un gatava aizstāt ierastos importētos nesezonālos produktus ar vietējiem, kā arī iepir­kuma veikšanu sekmēja Valdorfsko­las direktora vietniece administratīvi saimnieciskajā darbā Maira Filatova. Lai arī ēdināšanas uzņēmumi spēj būt pietiekami elastīgi, tie visdrīzāk kūtrāk iegādāsies vietējos dārzeņus, jo to peļ­ņa ir atkarīga no tā, cik lētas izejvielas tie spēj iegādāties.

Piegādes biežums
Sagatavojot iepirkuma noteikumus, nepieciešams izvērtēt, cik bieži zem­niekam jāpiegādā produkti. Loģistikas izmaksas „noēd” lielu daļu no zem­nieku ienākumiem, tāpēc produktiem, kurus var glabāt ilgāku laiku, vajadzē­tu noteikt retākus piegādes termiņus.

Atteikšanās no viena piegādā­tāja un zemnieku kooperācija
Skolas ir pieradušas saņemt visus produktus no viena piegādātāja – vai­rumtirdzniecības bāzes, jo tā vienkārši ir ērtāk. Vēloties iegādāties produk­tus no saimniecībām, jāņem vērā, ka arī tad, ja iepirkums ir sadalīts daļās, reti kura saimniecība spēs piedāvāt atsevišķās daļas produktu klāstu. Pa­gaidām mums vēl trūkst kooperatīvu, kas spēj nodrošināt plašu bioloģisko produktu sortimentu, taču iepirkuma likums pieļauj, ka piedāvājumu var iesniegt vienkārša personu apvienī­ba, tas ir, zemnieki uz savstarpējas vienošanās pamata var iesniegt vienu kopīgu piedāvājumu. Rīgas Valdorf­skolas gadījumā z/s “Vizbuļi” spēja nodrošināt gandrīz visu nepieciešamo produktu klāstu, izņemot ābolus un skābētus kāpostus, tāpēc ar LLKC pa­līdzību tika atrastas saimniecības, ku­ras ražo šos produktus, un tās kopīgi iesniedza vienu piedāvājumu.

„Gatavo ratus ziemā, ragavas – vasarā”
Lai zemnieki varētu piedalīties ie­pirkumos, iepirkuma dokumentācija jāgatavo laikus – ziemas mēnešos, lai pavasarī pirms sējas saimnieks zinātu, kādos apjomos dārzeņi būs nepiecie­šami nākamajā rudenī. Diemžēl ierastā prakse rāda, ka valsts un pašvaldību ies­tādes iepirkumus izsludina vasarā, kad zemnieks jau savus laukus ir sastādījis un ražu aizrunājis citiem pircējiem.

Vēl nepārvarēti šķēršļi – bioloģisko produktu pārstrāde
Lai arī pēdējos gados bioloģisko pārstrādes uzņēmumu skaits ir krietni pieaudzis, mums vēl joprojām trūkst saimniecību, kurām ir arī bioloģiskās pārstrādes sertifikāts. Ļoti strauji ir attīstījusies mājražošana, taču mājra­žotāja statuss ļauj piedāvāt produkciju tikai gala patērētājam, tāpēc skolām „gar degunu iet” bioloģiskās saimnie­cībās ražoti piena produkti, dārzeņu konservi un ievārījumi. Vēl joprojām ļoti trūkst sertificētu bioloģisko dzir­navu un kautuvju. Mums ir daudz bioloģisko saim­niecību, kas ražo gaļas liellopus, taču bioloģisko kautuvju trūkuma dēļ tās nav tiesīgas marķēt savu pro­dukciju kā bioloģisku.

Neizmantotais potenciāls – svaigpiena iegāde no saimniecības
Pagaidām reti tiek izmantota ie­spēja iegādāties svaigpienu tieši no tuvumā esošajām saimniecībām. Izglītības iestādes to var iegādāties no saimniecībām, kuras saņēmušas svaigpiena realizācijas atļauju no Pār­tikas un veterinārā dienesta, taču šī ie­spēja tiek izmantota reti. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tas būtu lielisks atbalsts vietējām piena saimniecībām, kuras nonākušas grūtībās Krievijas piena produktu importa aizlieguma dēļ, turklāt svaigpiens ir uztura ziņā daudz vērtīgāks par pasterizētu pienu.

Galvenais šķērslis – izpratnes trūkums
Rīgas Valdorfskolas bioloģiskās pārtikas iepirkums nebūtu iespējams bez vecāku atbalsta un skolas vadības izpratnes par to, ka ir vērts ieguldīt vairāk laika un mainīt ierasto praksi, lai skolēni varētu ēst vietējo bioloģis­ko pārtiku. Līdz šim esam skatījušies ļoti tuvredzīgi uz publiskajiem iepir­kumiem, fokusējoties tikai uz iepir­kuma cenu. Citās valstīs pašvaldības jau ir novērtējušas ekonomisko iegu­vumu, ja par pārtikas iegādi samak­sātā nauda cirkulē reģiona vai valsts ietvaros. Poļu un lietuviešu pārtikas produkti vienmēr ir bijuši lētāki par vietējo ražojumu, taču vietējo pārti­kas ķēžu attīstība nodrošinās ekono­misko stabilitāti Latvijas laukos, un visbeidzot tas ir arī Latvijas pārtikas pašapgādes jautājums.

Pēc pozitīvās Rīgas Valdorfskolas pieredzes arī citas skolas šobrīd ir ieinteresējušās par pārtikas iegādi no vietējām bioloģiskajām saimniecī­bām, tāpēc lūdzam atsaukties zemnie­kus, kuriem ir vēlme izteikt piedāvā­jumus vietējiem iepirkumiem, kā arī pašvaldību un valsts iestādes, kuras vēlas iegādāties bioloģisko produkci­ju.

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Ozola
LLKC

Comments are closed.